Pret sauli melnas vagas vērš lemess, Un dabai mēs pienākam tuvāk. Kāds dīvains spēks mūs saista pie zemes, Un pasaules centrs kļūst druva. Ja zemi pacelt spējam pret sauli, Nav veltīgi pasaulē dzīvots. Šī zeme balstās uz arāju kauliem, Un druvas kā karogs plīvo. Arnolds Auziņš
Pasaule ir tieši tik gaiša un laimīga, Cik laimīgu mēs to mākam ieraudzīt un citiem parādīt.
Lai Tev pīrāgs pilns ar speķi, Lai uz biksēm nava pleķi. Un tad naudu pilnu zeķi, Skaistu meiteni zem deķi.
Man nav tādas gudrības, Lēnīgas, maigas – Gar zvēru atplestām rīklēm Bez bailēm staigāt.
Neesmu zagusi – atzīstos, melojusi neesmu, arī. Atzīstos, liekuļojusi neesmu – mana lielākā vaina. Ticat vai neticat – es varu tikai to, ko varu. Man nav liecinieku, tikai asinsaina. Mani grēki ir netīši grēki, bet kam daļas – Tīra vai netīra veļa manā veļas sainī? Pārmazgājiet visu, ja gribat, man nav vaļas …
Paldies par spārnu sajūtu Par dziesmu tuvumu, Par šo to neiegūtu, Kas top par guvumu. Eva Mārtuža